Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: kortizons.
Kortizola struktūrformula
Kortizols ir steroīduhormons, kas cilvēkam tiek ražots virsnieru garozas pavedienu zonā (zona fasciculata). Tas tiek izdalīts asinīs stresa situācijās, kā arī, ja ir zems glikozes līmenis asinīs. Kortizols paaugstina glikozes daudzumu asinīs, aktivējot glikoneoģenēzi, kā arī nomāc imūnsistēmu un kaulu veidošanos.[1] Kortizola pussabrukšanas laiks asinīs ir 70–120 minūtes.[2] Galvenokārt tas metabolizējas aknās. Tā metabolīti, piemēram, 17-hidroksikortikosteroīds, izdalās ar urīnu. Par hidrokortizonu sauc kortizolu, ko ievada, piemēram, virsnieru mazspējas gadījumā, kad trūkst dabīgā sava organisma kortizola.
↑Chyun YS, Kream BE, Raisz LG (1984). "Cortisol decreases bone formation by inhibiting periosteal cell proliferation". Endocrinology114 (2): 477–80. doi:10.1210/endo-114-2-477. PMID 6690287.
↑Jānis Gardovskis, Ralfs Kolītis, Jāzeps Baško, Antoņina Sondore u.c. Ķirurģija. Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, 2013. 1013. lpp. ISBN 978-9984-793-28-3.
.svg){kind=small}
