Grīva (Daugavpils)
- Šis raksts ir par Daugavpils pilsētas daļu. Par citām jēdziena grīva nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Grīva | |
|---|---|
| Pilsētas daļa | |
 | |
.png) | |
| Koordinātas: 55°51′33″N 26°31′15″E / 55.85917°N 26.52083°EKoordinātas: 55°51′33″N 26°31′15″E / 55.85917°N 26.52083°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Republikas pilsēta | Daugavpils |
| Izveidojusies | 19. gadsimta sākums |
| Pilsētas tiesības | 1912. gads |
| Pievienota Daugavpilij | 1953. gada 30. maijs |
| Augstums | 90 m |
| Pasta nodaļa | LV-5418 Daugavpils-18 |
 Grīva Vikikrātuvē | |
Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas. Austrumos robežojas ar Judovku, dienvidrietumos — ar Nīderkūniem. Līdz 1953. gadam bija atsevišķa pilsēta.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
18. gadsimta sākumā uz Kalkūnes muižas zemes izveidojās amatnieku un sīktirgotāju apmetne Jeruzaleme. Kad tika būvēti Daugavpils cietokšņa priekštilta nocietinājumi (1810-1818), Jeruzalemi nojauca.
Grīva kā apdzīvota vieta izveidojās 19. gadsimta sākumā ārpus cietokšņa zemes pie Laucesas upes grīvas. No 1831. līdz 1859. gadam bija pievienota Daugavpilij, pēc tam ietilpa Kurzemes guberņā. Nedaudz vēlāk Lauceses otrā krastā izveidojās Zemgales miests. 1859. gadā pēc apvienošanas ar Zemgales miestu Grīva kļuva par lielāko miestu Kurzemes guberņā ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Impulsu attīstībai deva Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas izbūve.
Pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā.[1] Iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību, amatniecību un dārzkopību. 1. pasaules kara laikā gandrīz pilnībā nopostīta. Iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 6 reizes.
1935. gadā Grīva bija visnelatviskākā pilsēta Latvijā (latvieši — 21,9%). Starp reliģiskajām konfesijām pārsvarā bija vecticībnieki (46%). No 1875. līdz 1879. gadam Grīvas vācu skolā (pašreizējā Raiņa Daugavpils 6. vidusskola) mācījies Rainis. No 1930. līdz 1949. gadam Grīva bija Ilūkstes apriņķa pilsēta, no 1949. līdz 1953. gadam - Grīvas rajona centrs. 1953. gadā pievienota Daugavpilij.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Iedzīvotāju skaita izmaiņa | |
|---|---|
| Gads | Iedz. |
| 1863 | 2 633 |
| 1897 | 7 996 |
| 1914 | 12 800 |
| 1925 | 2 648 |
| 1930 | 5 282 |
| 1935 | 5 546 |
| 1947 | 2 382 |
| Avots: [2] | |
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. 127. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
